Ņujorkas piezīmes

Neilgi pirms lidojuma ieliku somā burtnīcu un pildspalvu ar pārliecību, ka atrodoties tur rakstīšu un rūpīgi dokumentēšu dienas tur. Zemāk rakstītas piezīmes visas tapa metro braucienos, ātri raksot telefona piezīmju aplikācijā. Nesen pārlasīju, lielāka daļa no šīm detaļām bija pagaisušas no manas atmiņās, tāpēc priecājos, ka tās dažas dienas man nebija līdzi grāmata vai avīze un tā vietā es uzrakstīju dažus teikumus. Ņujorka iespējams bija pelnījusi nopietnākas pārdomas, taču šis ir vienīgais, kas tiešām saglabājies no nedēļam tur.

Otrā diena

Rīts iesākās ar zaļo tēju un New York Times. Divi alpīnisti nokrita, mēģinot iekarot El Capitan. Iepriekš viņi bija sasnieguši virsotni vairākas reizes. Ne šoreiz. Kāda afganistāņu ģimene nokļuvusi divu grupējumu krustugunīs. Visi septiņi bērni kļuvuši par invalīdiem. Slovēnijā labējo partija uzvarējusi. Jordānā nemieri. Piecdesmit gadi kopš Boba Kenedija atentāta.

Ar metro šķērsojam Bruklinu un lejas Manhetenu, izkāpjam pie Rokafellera Centra, ar acu kaktiņu manu NBC studios un Radio City. S atzīmē, ka amerikāņi tiešām mīl North Face mugursomas.

sdr

NBC studios

MoMa. Selected Works. Shimmer līdzīga skulptūra. Zeltā lietas laimes. Fotogrāfiju stāvs. 2000 dzemdību fotogrāfijas piestiprinātas pie sienas. Izskatās sāpīgi, nezinu, kā šīs sievietes to pārdzīvojušas, ieskaitot manu māti. Jānosūta viņai pastkarte.

cof

Dzemdības 

Melnādainu sieviešu portreti. Suburbijas ainas. Izplūduši lauki.

Amerikā nonākušās modernisma uzvaras, Van Goga Zvaigžņotā nakts. Pusmūža vecuma sieviete stāv pie viņas un sarunājās ar jaunu sievieti, kura apsargā šo telpu :

– Šī ir viena no pasaules labākajām gleznām.

– Ja vien viņš to būtu zinājis..

– Jā, bēdīgi. Taču viņš tiešām bija izcils. Mani ceļojumi ir viņa izstāžu noteikti, tiklīdz uzzinu par kādu izstādi, kur būs viņa gleznas, es dodos turp. Pirms vairākiem gadiem Čelsijā bija izstādīta privāta kolekcija ar van Goga darbiem. Toreiz īpaši braucu uz Ņujorku, lai redzētu. Tas bija kaut kas sevišķs. Jūsu darbs ir iespējams nogurdinošs kājām, taču vismaz nav jāstāv uz ielas, variet visu dienu vērot izcilu mākslu.

– Tas gan.

Beidzu noklausīties svešo sarunu un dodos pie van Goga olīvu kokiem. Viņa olīvu koki ir veldzējoši. Tālāk Maļēvičs, atsevišķā telpā Monē ūdensrozes. Pareizi apgaismota māksla var sniegt to pašu, ko meditācija. Skatos uz Rotko un mani pārņem silta un gaiša sajūta  J

Joan Mitchell. Abstracts. Tie saraudina mani, es iedomājos  ka tie mierīgi iederētos kādā baznīcā vai templī.

Trešā diena

Melnādains vīrietis tikko mēģināja man pārdot konfektes. Meloju, sakot, ka man nav līdzi skaidra nauda. Viņš fistbumped me un pateica, ka man skaistas acis.
Izkāpām netālu no Neue Gallerie, nopirku ūdeni par 3 dolāriem, slāpēm reizēm nav cenas. MET. Izstāde par modes pasauli un katoļu fantāziju. Edo laikmeta māksla. Vai esmu pelnījusi redzēt visu šo skaistumu? Amerika, vieta, kas bija nesasniedzama ikvienam no manas ģimenes iepriekšejās paaudzes. Taču šoreiz es neapraudos, kā toreiz Barselonetas pludmalē.

cof
Čelsijas tirgus laša burgeri High Line uz soliņa. Vēlāk noskatāmies dokumentālo filmu par Ruth Bader Ginsburg Cinépolis kinoteātrī.

Piektā diena

Pamodos pusdeviņos, atbildēju uz pāris ziņām un uzliku tējkannu zaļai tējai. Uzrakstīju septiņas pastkartes, vēlāk došos uz pastu pēc pastmarkām, apskatījos kartē, ka pasts atrodas netālu no Nostrand avēnijas metro. S pamostas un piekrīt krūzei zaļās tējas. Viņa šorīt izskatās vairāk atpūtusies. Atlikušās dienas iesim tikai uz veģetārām vietām. Amerikāņu ēdiena industrija ir saindēta un mūsu pastaigas ir māktas ar izsalkumu.

Ātrā solī dodos lejup pa Nostrand, klausos austiņās Elder Island un Bayonne. Ir svelme, kura ieslogota starp ķieģeļu mājām un šaurām ielām, pilsēta ir uzkarsusi un katrs solis ir jūtams . Uz katra trešā stūra ir pa kādam deli , pārdevēji pamatā ir melnādaini vai latīņamerikāņu izcelsmes.

Pasts. 13 pastmarkas, lūdzu. 12 Eiropai, vienu Austrālijai. Cenu atšķirība nav, visas vienādas. Labi, tad 13 starptautiskās pastmarkas. Turpat deli. Nopērku New York Times, kāds bezpajumtnieks piedāvā unikālas ādas jostas. Seši dolāri. Īpašais piedāvājums. Nebūs, paceļu kreklu unparādu, ka man jau ir josta. Atpakaļ dzīvoklī, S gatava doties, padzeros ūdeni, apēdu banānu un sienu ciet kedas.
Vilcienā S blakus guļ sieviete čībās. Mums pretī sēž divi puiši, ap septiņpadsmit, viens sūdzas, cik viņa māte ir kaitinoša un stulba. Gribu viņu iepļaukāt un pateikt, lai izvelk galvu no dirsas un sāk cienīt savu māti. Piecpadsmit gados es savu māti laikam ar necienīju. Iespējams pateicu, ka nevaru viņu ciest. Bērni spēj būt tādi riebekļi reizēm.
Braucam uz Absolute Bagels, mani māc izsalkums. Hārlemas tuvumā. Katedrālē aizdedzinu svecītes par dzīvajiem un mirušajiem, apstājos pie altāra amerikāņu rakstniekiem un dodos prom. Nākamā pietura : Dabas Vēstures muzejs.